• AlexClub
    AlexClub
Copyright 2020 - Custom text here

Lai arī pirmsākumi ir gana noslēpumaini, nav šaubu, ka no seniem laikiem eksistē kustības, kurās kājas un rokas tiek izmantotas pašaizsardzības nolūkos. Ja mēs nolemtu noteikt šīs kustības kā Teikvan-do , tad jebkura valsts varētu pretendēt uz viņa izveidošanu. Pastāv noteikta līdzība starp taekwon-do tādā veidā, kādā to var praktizēt tagadnē un ar senām tuvcīņas formām. Mūsdienu taekwon-do krasi atšķiras no citiem cīņas mākslu veidiem. Neviens cits cīņas mākslas veids nav tā attīstīts kā taekwon-do, ir izveidota pilnīga un efektīva tehnika daudzveidīgai apguvei. Teorija, terminoloģija, tehniskie paņēmieni, sistēmu un metožu sagatavošana, noteikumi, praktiskie aspekti un garīgie pamati taekwon-do bija izstrādāti, zinātniski pamatoti, sistematizēti un izveidotāja nosaukti par taekwon-do – ģenerālis Cojs Hong Hi. Kļūdaini būtu uzskatīt, ka jebkuru kustību veidi, kuros rokas un kājas tiek izmantotas pašaizsardzībai ir taekwon-do. Tikai tie, kuri praktizē tehniku balstītu uz teorijas, principiem un izveidotāja filozofijas var skaitīties par cilvēkiem, kuri apgūst patieso taekwon-do.

Kad un kur radās taekwon-do?

Ģenerālis Cojs Hong Hi, taekwon-do izveidotājs, izveidojis starptautisko Tekvan-do federāciju un pirmais tās prezidents: „Mainoties apstākļiem manā priekšā pavērās iespēja izveidot un attīstīt šo cīņas veidu.

 

Sākumā es apguvu taekkyon. Bez tā, 36 skumju gadu garumā, kad manu dzimteni okupēja japāņi, man bija iespēja apgūt karate Japānā.

 

Drīz pēc tam Koreja bija atbrīvota 1945 gadā, es dabūju bruņoto spēku posteni kā viens no Dienvidkorejas izveidotājiem. Tas mani pārņēma ar vajadzību izveidot un deva varu izplatīt taekwon-do bruņotajos spēkos, neskatoties uz pretēji noskaņoto opozīciju. Taekwon-do pārvēršana par starptautisku cīņas mākslu tik īsā laika periodā ir notikusi pateicoties dažiem faktoriem. Mūsdienu sabiedrība(morālā korupcija, materiālisms, egoisms u.c) ir izveidojuši dvēseles vakuumu. Taekwon-do izdevās kompensēt pieaugošo jūtu tukšumu, neuzticības, krituma. Šajos cietsirdīgajos laikos cilvēki sajuta nepieciešamību aizstāvēt sevi. Visi iepriekšminētie bija par atzītu ieguvumu taekwon-do labā. Papildinot to, ka es esmu taekwon-do dibinātājs, ļoti ātrai taekwon-do izplatījās pa visu pasauli, tāpat arī veicināja manu sociālo statusu un Dieva doto veselību.

Nodarbošanās ar cīņas mākslu ir daudz darījusi laba manai Dieva dotās veselības uzturēšanai. Es piedzimu slims un vārgs. Nodarboties ar taekkyon man ieteica mans glītrakstīšanas skolotājs, kad man bija 15 gadu. 1938. gadā, dažas dienas pirms man vajadzēja pamest Koreju un doties tālāk mācīties uz Japānu, notika kāds gadījums, kas kļuva neiespējams manai atgriešanās mājās bez atriebības draudiem.

Kad es dzīvoju Japānā, es ieguvu karatē melno jostu. Es jutu, ka to, ko esmu iemācījies ir kalpojuši par pietiekamu aizsardzību pret tiem, kas gribēja man nodarīt ļaunumu. Es ne tikai spēju atgriezties Korejā, bet pēc laika kļuvu par dibinātāju Korejas atbrīvošanas kustībā, kura bija nosaukta par studentu kara kustību. Kā jau tas nereti bija gadījies cilvēces vēsturē, raksturīgas darbības citu patriotu vidū, manas darbības izraisīja valdības naidu. Es biju ieslodzīts Japānas kara cietumā.

Janvārī 1946. gadā es biju iecelts par leitnantu Korejas Republikas bruņotajos spēkos un biju sūtīts par rotas komandieri ceturtā kājnieku pulkā Kvandžū.

Fiziskai un garīgai attīstībai es sāku apmācīt karavīrus karate. Tieši tad es sapratu, ka mums ir nepieciešams attīstīt savu personīgo cīņas mākslu, pārspējot Japānas karate tehniski un garīgi. Es ticēju, ka apmācība šāda veida cīņas mākslai visā valstī ļaus man izpildīt zvērestu, kuru es devu savam biedram, ar kuru es dalīju nebrīvību Japānā. „Iemesls tam, ka mūsu tauta cieš no japāņu okupantiem ir tas, ka mūsu valdība nespēja brīvi valdīt. Viņi ekspluatēja tautu un galu galā atdeva valsti citu valstu kundzībai. Ja mēs kaut reizi iegūsim mūsu brīvību un neatkarību, netieksimies pēc varas. Tieši otrādi, veltīsim sevi tam, lai virzītu tos, kas būs pie varas.”

Ar šādu domu, no 1946. gada marta es sāku sistemātiski attīstīt jaunu tehniku. 1954. gada beigām es gandrīz pabeidzu Korejas jaunās cīņas mākslas apstrādi, un 11. aprīlī 1955. gadā devu tam nosaukumu „Teikvan-do”

Garīgā līmenī taekwon-do izauga no tradīcijām, ētiskiem un morāliem principiem austrumu, un, protams, manas personīgās filozofijas. Lai arī mans augums ir tikai pus - otrs metrs, esmu lepns, ka varēju izdzīvot stingrā saskaņā ar savu morālo pārliecību. Es centos cīnīties taisnības pusē, neizjūtot bailes. Esmu pārliecināts, ka tas varēja kļūt par īstenību tikai varenam spēkam un neuzveicamam garam, kurus es ieguvu nodarbojoties ar taekwon-do.

Tekvan-do tehnika ir balstīta uz mūsdienu zinātnes principiem, tai skaitā uz Ņūtona fizikas, kura māca mūs kā izrādīt maksimālo spēku. Tika izmantoti arī uzbrukuma taktikas un aizsardzības militārie principi. Es gribētu atzīmēt to, ka neskatoties uz to, ka karate un taekkyon bija izmantoti manas apmācības periodā, taekwon-do pamata teorētiskie principi stipri atšķiras no jebkura cita cīņas mākslas veida. 1959. gadā es vadīju karavīru grupu, kuri demonstrēja taekwon-do paraugdemonstrējumus ārzemēs. Mēs bijām dienvidvjetnamā un Taivānā. Tās bija pirmās vizītes Korejas vēsturē. Tas atgrieza mani pie idejas nodot pasaulei garīgās bagātības, pār kurām es pārvaldīju taekwon-do formā. Es noformulēju galvenos ideālus uz kuriem ir jātiecas tam, kurš nodarbojas ar taekwon-do:

1.Attīstot augstāko apziņu un spēcīgo ķermeni mēs iegūstam mierīgu izlēmību vienmēr būt taisnības pusē.

2 . Mēs apvienosimies ar cilvēkiem, kas ir tuvi mums pēc dvēseles, neskatoties uz reliģiozām, rasu, nacionālām un ideoloģiskām robežām.

3. Mēs veltīsim sevi miera pakārtošanai sabiedrībā, balstītas uz taisnīguma, uzticības un humānisma.

Tāpat arī es izlēmu veltīt sevi taekwon-do propagandai visā pasaulē, patiesā cerībā, ka tas kļūs par līdzekli manas dzimtenes apvienošanā. Mana tekvan-do apgūšana sastāv no divām daļām: garīgās disciplīnas un tehnikas pilnveidošanas. Par cik cilvēka dvēsele atrodas metafizikas rajonā, ir diezgan grūti izskaidrot, ko es domāju ar „garīgo disciplīnu”. Nevar sataustīt, redzēt vai dzirdēt cilvēka dvēseli. Tas ir platāks nekā visi tie, kurus mēs varam pieņemt. Šajā kontekstā es pats esmu skolnieks, kurš piedalās ilglaicīgā un nebeidzamā izzināšanas procesā. Esmu noteicis tekvan-do garīgos aspektus, kā cilvēka pieņemtostekvan-do ideālus – pieņemšana un saprašana par katru tekvan-do TUL. Ja mēs uzskatām sevi par cilvēkiem, kuri ir pieņēmuši tekvan-do, mēs cienīsim to, tāpat kā cienām mūsu pašu ķermeni un nekad neizmantosim taekwon-do netaisnu mērķu sasniegšanai. Tekvan-do TUL nosaukumi bija izveidoti no spēcīgu personību vārdiem, kurus Koreja veidoja aptuveni piecus tūkstošus gadu. Apziņa, kas neizbēgami pietuvina cilvēkus pie fakta, ka taekwon-do var tikt izmantots tikai pašaizsardzības vai taisnības nolūkos. Korejas vēsture nesatur nevienu piemēru, kas liecinātu, ka bruņotie spēki tika izmantoti kā ielaušanās citās teritorijās vai jebkāda cita veida nolūkos, izņemot aizsardzību. Manis radītie tehniskie paņēmieni ir radīti tā, ka tos praktiski var izmantot jebkurā situācijā. Tie ir balstīti uz sekojošiem principiem:

1. Visām kustībām ir jābūt saliktām tā, lai cilvēks spētu iegūt maksimālo enerģijas daudzumu paralēli saskaņojoties ar biomehānikas principiem.

2. Principiem, uz kuriem balstās tehniskie paņēmieni, ir jābūt saprotamiem, ka pat tie, kuriem nav bijusi saistība ar taekwon-do varētu atšķirt pareizu kustību no nepareizas.

3. Katras kustības amplitūdai un kinemātikai ir jābūt precīzi noteiktām, lai iegūtu efektīvu uzbrukumu un aizsardzību.

4. Ir jābūt skaidram, vienkāršam mērķim un katrai kustībai, lai varētu atvieglot taekwon-do mācīšanās procesu vai tā pasniegšanu.

5. Vajag attīstīt racionālas metodes mācīšanā, lai tekvan-do priekšrocības varētu sajust visi – jauni un veci, sievietes un vīrieši.

6. Ir jāizdomā pareiza elpošanas metodika, katras kustības ātrums un jāsamazina nogurums.

7. Sitienam ir jābūt iespējamam visos pretinieka ķermeņa svarīgākajos punktos, bet aizsardzībai ir jābūt tādai, lai tā spētu izturēt jebkura tipa uzbrukumu.

8. Jebkura sitiena kustībai ir jābūt konkrēti noteiktai uz cilvēka anatomiskā ķermeņa.

9. Katrai kustībai ir jābūt viegli izpildāmai, tā lai taekwon-do kalpotu par labpatikas avotu, kā sports un atpūta.

10. Lai novērstu traumas un uzlabotu veselību ir nepieciešama laba koncentrēšanās spēja.

11. Katrai kustībai ir jābūt harmoniskai un ritmiskai, estētiski patīkamai.

12. TUL izpildīšanas laikā katrai kustībai ir jāizrāda raksturs un cilvēka garīgās īpašības, par godu, kuram tas ir nosaukts. Sekojot šiem galvenajiem principiem – tas ir tas, kas padara taekwon-do par estētisku mākslu, zinātni un sportu.” 1959. gadā bija izveidota Korejas Tekvan-do Asociācija, bet 1966. gada 22. martā tika izveidota Starptautiskā Tekvan-do Federācija – ITF (International Teikvan-do Federation), kuros ietilpa Koreja, Vjetnama, Malaizija, Singapūra, ASV, Turcija, Itālija un Ēģipte. Kopš tā brīža tekvan-do sāk izplatīties pa visu pasauli un kļūst par pašu ietekmīgāko veidu austrumu cīņās.

f